dievmaizīte
"Dievmaizīte" ir latviešu tautasdziesmās un folklorā sastopams simbolisks izteiciens, kas burtiski nozīmē "Dieva maize". Tas apzīmē:
1. Dieva doto pārtiku — maizi kā Dieva dāvanu, kas uztur dzīvību.
2. Garīgo barību — simbolisku "maizi" dvēselei (ticību, cerību, Dieva vārdu).
3. Brīnumainu/ svētītu maizi — folklorā dažkārt maizi, kas parādās bezgala (piemēram, pasakās).
Piemēri lietojumā:
1. Tautasdziesmā:
"Lūgšanas mana dievmaizīte, / Ar to paēdu visu dzīvīti."
(Šeit "dievmaizīte" ir lūgšana kā garīgā barība.)
2. Tautas ticējumos:
Ja kāds izsaka pateicību par maizi, to var saukt par "dievmaizīti" kā atzinību Dieva dāvanai.
3. Mūsdienu lietojumā:
Vārds reti lietots ikdienā, bet var atgādināt par maizes svētību latviešu kultūrā (piemēram, sakāmvārdā: "Maize ir dievmaizīte, kas aug zemē").
Īsumā: "Dievmaizīte" ir maizes svētības un garīgās nozīmes simbols latviešu folklorā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.