dievlūdzēja

"Dievlūdzēja" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas lūdz Dievu; lūdzējs, lūdzēja. Tas ir sinonīms vārdiem "lūdzējs" vai "lūdzēja", bet ar tiešu norādi uz reliģisko, dievīgā vērsto lūgšanu.

Īss skaidrojums:
Tas ir cilvēks, kas nopietni un bieži lūdz Dievu, iesaistās lūgšanā kā reliģiskā praksē.

Piemēri lietojumam:

1. Vēsturisks/religiisks konteksts:
"Vecā dievlūdzēja ik rītu un vakaru klēpja ceļus, lūdzot par savu ģimeni."

2. Metaforisks/attēlojošs lietojums:
"Viņš bija kā dievlūdzēja – mierīgs un nosvērts, it kā vienmēr būtu savienojumā ar augstāko."

3. Dzejā vai literatūrā (kā stilistisks līdzeklis):
"Klusuma dievlūdzējas dvēselē dzīvoja neizteikta cerība."

Piezīme:
Šis vārds mūsdienu ikdienas valodā tiek lietots ļoti reti, biežāk literāros, reliģiskos vai vēsturiskos tekstos. Parasti tā vietā lieto "lūdzējs", "ticīgais" vai aprakstošus izteicienus ("cilvēks, kas daudz lūdzas").

Įrašas
Paaiškinimas	"Dievlūdzēja" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas lūdz Dievu; lūdzējs, lūdzēja. Tas ir sinonīms vārdiem "lūdzējs" vai "lūdzēja", bet ar tiešu norādi uz reliģisko, dievīgā vērsto lūgšanu. Īss skaidrojums: Tas ir cilvēks, kas nopietni un bieži lūdz Dievu, iesaistās lūgšanā kā reliģiskā praksē. Piemēri lietojumam: 1. Vēsturisks/religiisks konteksts: "Vecā dievlūdzēja ik rītu un vakaru klēpja ceļus, lūdzot par savu ģimeni." 2. Metaforisks/attēlojošs lietojums: "Viņš bija kā dievlūdzēja – mierīgs un nosvērts, it kā vienmēr būtu savienojumā ar augstāko." 3. Dzejā vai literatūrā (kā stilistisks līdzeklis): "Klusuma dievlūdzējas dvēselē dzīvoja neizteikta cerība." Piezīme: Šis vārds mūsdienu ikdienas valodā tiek lietots ļoti reti, biežāk literāros, reliģiskos vai vēsturiskos tekstos. Parasti tā vietā lieto "lūdzējs", "ticīgais" vai aprakstošus izteicienus ("cilvēks, kas daudz lūdzas").
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.