"Dievgaldniece" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē dievbijīgu, dievkalpojumus nopietni ievērojošu sievieti vai sievieti, kas nodarbojas ar reliģisku kalpošanu (piemēram, mūķene vai garīgā dzīve veltīta sieviete). Tas cēlies no vārdiem "Dievs" un "galdīt" (rūpēties, kalpot).
Īsumā: dievbijīga sieviete, kas kalpo Dievam.
Piemēri:
1. Vēsturiskā kontekstā:
"Viduslaikos daudzas dievgaldnieces dzīvoja klosteros, veltot savu dzīvi lūgšanai un grāmatu pārrakstīšanai."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski):
"Viņa bija kā dievgaldniece – vienmēr palīdzēja nabagiem un ik dienu apmeklēja baznīcu."
3. Literatūrā:
"Tēva stāstos par senčiem vienmēr minēta kāda dievgaldniece, kas glāba karā ievainotos."
Piezīme: Šis vārds mūsdienās lietots ļoti reti, biežāk lieto apzīmējumus kā "dievbijīga sieviete", "garīga sieviete" vai "mūķene".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.