dieveklis
"Dieveklis" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē dievības vai dieva tēlu — tas ir, kādu no dieviem vai dievību panteonā, vai arī simbolisku dievisku tēlu mākslā, literatūrā vai ticējumos.
Īss skaidrojums:
Tas ir sinonīms vārdiem "dievs", "dievība", "dieva tēls", bet biežāk lietots vēsturiskos, mitoloģiskos vai daiļrades kontekstos.
Piemēri lietojumā:
1. Senās mitoloģijas kontekstā:
"Senajā Grieķijā katrs dieveklis — piemēram, Zevs vai Afrodīte — personificēja noteiktas dabas spēkas un cilvēka īpašības."
2. Mākslas aprakstā:
"Rietumu glezniecībā dieveklis bieži tika attēlots ar gaismas apvāršņa vai nimfas pavadībā."
3. Dzejas/metaforisks lietojums:
"Viņš bija kā dieveklis no senām teikām — valdīgs un neaizsniedzams."
Vēsturiska piezīme:
Vārds "dieveklis" cēlies no saknes "diev-" (saistīts ar dievu) un izskaņas "-eklis", kas varētu būt deminutīvs vai arhaisks veidojums (salīdzini ar "cilvēks", "zirneklis"). Mūsdienās tas lietots galvenokārt literāros darbos vai runājot par mitoloģiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.