diastolisks
"Diastolisks" ir medicīnisks termins, kas apzīmē sirds relaksācijas fāzi (atpūtas fāzi starp sirds kontrakcijām), kad sirds muskulis atslābinās un sirds kambari piepildās ar asinīm.
Galvenā nozīme:
- Attiecas uz diastolu — sirds cikla daļu, kad sirds atslābinās un piepildās ar asinīm.
- Asinsspiediena kontekstā: "diastoliskais spiediens" ir zemākais spiediens asinsvados, kas mērīts sirds atslābināšanās brīdī (piemēram, 80 mmHg mērījumā "120/80").
Piemēri lietojumā:
1. Medicīnā:
"Pacientam paaugstināts diastoliskais asinsspiediens (95 mmHg), kas liecina par sirds slodzes palielināšanos."
2. Sirds funkcijas aprakstā:
"Echokardiogrāfijā novērota samazināta diastoliskā funkcija, kas norāda uz sirds kambaru nepietiekamu atslābināšanos."
3. Fizioloģijā:
"Diastoliskais tilpums ir asins daudzums sirds kambarī diastoles beigās, pirms nākamās kontrakcijas."
Īss atgādinājums:
Ja "sistolisks" attiecas uz sirds kontrakciju (augstākais asinsspiediena rādītājs), tad "diastolisks" vienmēr saistīts ar sirds atpūtu un asins piepildīšanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.