dialektiķe

Dialektiķe (vīriešu dzimtē: dialektiķis) ir cilvēks, kurš pēta vai lieto dialektus — noteiktas teritorijas vai sociālās grupas valodas paveidu ar savām īpatnībām (izrunā, gramatikā, vārdu krājumā).

Piemēri lietojumā:
1. Pētniece: Dialektiķe ilgus gadus pētīja Kurzemes izloksnes.
2. Runas lietotāja: Vecmāmiņa bija īsta dialektiķe — viņas runā dzirdēja daudz senu latviešu vārdu.
3. Māksliniece: Teātra izrādē viņa spēlēja dialektiķi, precīzi atdarot Zemgales akcentu.

Saistītie jēdzieni:
- Dialekts — reģionālā valodas atšķirība (piem., Latgaliešu dialekts).
- Dialektoloģija — dialektu pētniecības nozare.
- Idiolekts — viena cilvēka valodas īpatnības.

Įrašas
Paaiškinimas	Dialektiķe ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē cilvēku, kas pēta vai lieto dialektu — noteiktas teritorijas (reģiona, apgabala) vai sociālās grupas valodas paveidu, kas atšķiras no literārās valodas. Īsumā: Dialektiķe = valodniece, kas pēta reģionālās valodas izloksnes, vai cilvēce, kas runā ar konkrētu dialektu. Piemēri: 1. Pētniece: Mūsu universitātē strādā dialektiķe, kas pieraksta un analizē Latgales izloksnes. → Šeit "dialektiķe" nozīmē valodnieci, kas pēta dialektus. 2. Dialektu lietotāja: Viņa ir īsta Kurzemes dialektiķe — runā tīrā ventiņu izloksnē. → Šeit "dialektiķe" nozīmē personu, kas ikdienā lieto konkrētu reģionālo dialektu. Vīriešu dzimtes forma: dialektiķis.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.