dēliņš

"Dēliņš" ir latviešu valodas vārds, kas ir samazinājuma forma no vārda "dēls" (dēls → dēliņš).
Tas izsaka maigu, mīļu attieksmi vai mazāku izmēru/jaunāku vecumu.

Nozīmes nianses:
1. Mīļuma izteikšana – lietots, lai izteiktu maigumu, aizrautību pret dēlu.
2. Mazs dēls – var norādīt uz jaunāku bērnu.
3. Poētisks/folklora – bieži sastopams tautasdziesmās, dzejā.

Piemēri:
1. Ģimenes sarunā:
"Nāc šurp, mans dēliņš!" (māte aicinot mazo dēlu).
2. Tautasdziesmā:
"Gulēju, gulēju, dēliņu šūpoju."
3. Sarunvalodā:
"Mans dēliņš jau iemācījās lasīt!" (ar lepnumu un maigumu).
4. Dzejā:
"Klusi šalc eglītes, dēliņš aizmigs silti."

Skaidrojums:
- "Dēls" + "-iņš" = "dēliņš" (samazinājuma forma, līdzīgi kā "meitiņa" no "meita").
- Lietošana atkarīga no konteksta – var būt gan ikdienas sarunā, gan literārajos tekstos.

Vārds nereti atrodams latviešu folklora un tradīcijās, kur tas simbolizē ciešās ģimeniskās saiknes un rūpes.

• Uzvārdi: Dēliņš

Įrašas
Paaiškinimas	"Dēliņš" ir latviešu valodas vārds, kas ir samazinājuma forma no vārda "dēls" (dēls → dēliņš). Tas izsaka maigu, mīļu attieksmi vai mazāku izmēru/jaunāku vecumu. Nozīmes nianses: 1. Mīļuma izteikšana – lietots, lai izteiktu maigumu, aizrautību pret dēlu. 2. Mazs dēls – var norādīt uz jaunāku bērnu. 3. Poētisks/folklora – bieži sastopams tautasdziesmās, dzejā. Piemēri: 1. Ģimenes sarunā: "Nāc šurp, mans dēliņš!" (māte aicinot mazo dēlu). 2. Tautasdziesmā: "Gulēju, gulēju, dēliņu šūpoju." 3. Sarunvalodā: "Mans dēliņš jau iemācījās lasīt!" (ar lepnumu un maigumu). 4. Dzejā: "Klusi šalc eglītes, dēliņš aizmigs silti." Skaidrojums: - "Dēls" + "-iņš" = "dēliņš" (samazinājuma forma, līdzīgi kā "meitiņa" no "meita"). - Lietošana atkarīga no konteksta – var būt gan ikdienas sarunā, gan literārajos tekstos. Vārds nereti atrodams latviešu folklora un tradīcijās, kur tas simbolizē ciešās ģimeniskās saiknes un rūpes.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.