"Čiekurots" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē koka zaru vai koku, kas pārklāts ar ledu un sniegu, veidojoties, kad lietus vai migla sasalst uz virsmām ziemas apstākļos. Tas rada skaistus, bet bieži vien trauslus, ledus apvalkus uz augiem, koka zariem, vadiem u.c.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Pēc nakts miglas mežs atspīdēja saulē kā no brīnišķīgiem čiekuriem – katrs zars bija kļuvis par čiekurotu."
2. Pārnestā nozīmē (poētiski):
"Viņas balsij bija čiekurota maigums, it kā pieskartos ledus ziedam."
Saistītie jēdzieni:
- Ledus krusa – līdzīgs parādības veids, bet biežāk saistīts ar nokrišņiem.
- Sarma – sals, kas veido smalkus ledus kristālus uz virsmām.
Čiekurots ir bieži sastopama ainava ziemas dzejā un folklorā, simbolizējot gan trauslo skaistumu, gan aukstuma spēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.