ciemakukulis
"Ciemakūlis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas bieži apmeklē citus (draugus, radus) bez īpaša ielūguma vai bieži viesojas. Tas var būt lietots gan neitrālā, gan nedaudz humoristiskā/negatīvā nozīmē, atkarībā no konteksta.
Nozīmes nianses:
- Kāds, kurš patīk bieži viesoties.
- Kāds, kas "pieķeras" pie cita mājas vai sabiedrības.
- Var nozīmēt uzmākšanos vai neērtību radīšanu, ja viesošanās ir pārmērīga.
Piemēri teikumos:
1. Neitrāls/humoristisks:
"Mūsu kaimiņš ir īsts ciemakūlis – viņš gandrīz katru vakaru nāk uz tēju, bet mēs viņam neaizliedzam."
2. Ar negatīvu nokrāsu:
"Es nevaru strādāt mierīgi, jo mans brālēns ir tāds ciemakūlis – vienmēr parādās bez paziņojuma un paliek uz stundām."
3. Kā raksturojums:
"Vecāki sūdzējās, ka pilsētā bērni kļuvuši par ciemakūļiem, jo visu laiku skraida pa draugu mājām."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
viesīguma cienītājs, biežs viesis, uzmācīgs viesis, "piekabe" (sarunvalodā).
Etimoloģija:
Vārds cēlies no vārdiem "ciems" (vieta, mājas) un "kūlis" (kas varētu būt saistīts ar darbības vārdu "kult" – sist, kautināt), bet folklorā bieži tiek skaidrots kā "tas, kas kūl (meklē) ciemus". Tas ir viens no tipiskiem latviešu tautas humora vārdiem, kas apraksta ikdienas situācijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.