Censonība nozīmē pārspīlētu vai mākslotu godbijību, pazemību vai piekāpību, kas bieži vien ir nepatiesa vai veikta ar aprēķinu, lai iegūtu labumu, izpatikt vai izvairītos no konflikta.
Piemēri:
1. Darba vidē:
"Viņš ar censonību piekrita vadītāja neveiksmīgajai idejai, lai saglabātu savu amatu."
2. Sabiedrībā:
"Viņas censonība augstāk stāvošo cilvēku priekšā bija tik pārspīlēta, ka radīja nepatiku."
3. Vēsturisks konteksts:
"Feodālajā sabiedrībā zemnieki bieži izrādīja censonību muižas kungam, lai izvairītos no sodiem."
Sinonīmi: piekāpība, pakalpība, glaimošana, liekulība.
Antonīmi: tiešums, neatkarība, patiesīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.