"Cauna" latviešu valodā nozīmē bedre, padziļinājums zemē, bieži vien dabiski veidojies (piemēram, upes krastā) vai izrakts dzīvnieka (tāpēc saistīts arī ar "laura" jēdzienu).
Piemēri:
1. Dabā:
"Bērni atrada lielu caunu upes krastā un spēlējās tajā."
2. Dzīvnieku radīta:
"Lapsa mītāja caunā meža pakalnē."
3. Pārnestā nozīmē (retāk):
"Vecās koka saknes veidoja dziļu caunu ceļa malā."
Sinonīmi: bedre, iedobe, ala, laura (ja runa par dzīvnieku mītni).
Piezīme: Vārds "cauna" literārajā valodā lietots retāk, ikdienā biežāk sastopams "bedre" vai "ala".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.