Burvīgums nozīmē maģisku, brīnumainu vai apburošu raksturu, kaut kas rada sajūtu, ka notiek brīnums vai ir pieskaņots kādai pasakainai, neparastai videi.
Piemēri:
1. Dabas ainava:
"Meža klusumā, mīkstajā mēness gaismā, bija jūtams īpašs burvīgums."
2. Pasaku atmosfēra:
"Vecā pils ar saviem torņiem un nostāstiem pilna burvīguma."
3. Mākslas darbā:
"Baleta izrādes burvīgums aizrāva visus skatītājus."
Sinonīmi: maģiskums, brīnumainība, apburošums, pasaciskums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.