bukņīt

"Bukņīt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē klusu, neizteiksmīgu runāšanu, murdoņu, čukstu (bieži vien ar neapmierinātības vai neizpratnes pieskaņu). Lieto, kad kāds runā pa sevi, neskaidri, vai arī šķaudot nepārliecinošus vārdus.

Piemēri:

1. "Vecais vīrs sēdēja sola malā un bukņoja pa sevi, skatoties pēc aizbraukušās automašīnas."
(Šeit tas nozīmē klusu murdoņu vai pašrunāšanu.)

2. "Skolotāja jautāja, kāpēc nav mājasdarba, bet Jānis tikai bukņoja nesaprotamus attaisnojumus."
(Izsaka neskaidru, nepaņēmīgu atbildi.)

3. "Bērns bukņoja dusmīgi, kad viņam lūdza salabot savas rotaļlietas."
(Klusa čukstēšana ar neapmierinātību.)

Sinonīmi: murmināt, čukstēt, šņukstēt, brēkt (klusākā nozīmē).

Įrašas
Paaiškinimas	"Bukņīt" nozīme: Tas ir darbības vārds, kas apzīmē klusu, neizteiksmīgu runāšanu, murdoņu, čukstu (bieži vien ar neapmierinātības vai neizpratnes pieskaņu). Lieto, kad kāds runā pa sevi, neskaidri, vai arī šķaudot nepārliecinošus vārdus. Piemēri: 1. "Vecais vīrs sēdēja sola malā un bukņoja pa sevi, skatoties pēc aizbraukušās automašīnas." (Šeit tas nozīmē klusu murdoņu vai pašrunāšanu.) 2. "Skolotāja jautāja, kāpēc nav mājasdarba, bet Jānis tikai bukņoja nesaprotamus attaisnojumus." (Izsaka neskaidru, nepaņēmīgu atbildi.) 3. "Bērns bukņoja dusmīgi, kad viņam lūdza salabot savas rotaļlietas." (Klusa čukstēšana ar neapmierinātību.) Sinonīmi: murmināt, čukstēt, šņukstēt, brēkt (klusākā nozīmē).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.