"Būčā" ir darbības vārda "būt" pagātnes lokāmais divdabis, kas nozīmē "esot bijis", "pastāvējot" vai "atrodoties" kādā stāvoklī/vietā pagātnē. Tas izsaka darbības vai stāvokļa ilgtspēju pagātnē.
Piemēri:
1. "Viņš ilgi būčā slims."
(Viņš ilgu laiku bija slims.)
2. "Grāmata būčā uz galda visu dienu."
(Grāmata bija uz galda visu dienu.)
3. "Būčā jau sen aizmirsts, kas notika."
(Tas ir bijis jau sen aizmirsts.)
Sīkāk:
- "Būčā" bieži lietots literārajā valodā, dzejā vai tautas dziesmās, lai uzsvērtu ilgstošu stāvokli pagātnē.
- Mūsdienu sarunvalodā parasti lieto vienkāršāko pagātni: "bija", "ir bijis".
- Atgādina arhaisku vai reģionālu formu (piemēram, latgaliešu valodā "būčā" ir izplatīta).
Vārda cilme:
No darbības vārda "būt" + pagātnes divdabja piedēkļa "-čā" (salīdzini ar lietuviešu "buvęs").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.