"Bružāt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē klusinātu, nepārtrauktu skaņu, parasti radušos no kaut kā lēnas kustības, berzes vai vienmuļas darbības. Bieži lietots, lai raksturotu šalkoņu, čukstu, lēnu čabēšanu vai līdzīgu neparedzamu, bet nekošļu troksni.
Piemēri:
1. Dabā:
"Mežā klusi bružāja koku lapas vējā."
"Upe bružāja starp akmeņiem, veidojot mierīgu čaloņu."
2. Ikdienā:
"Vecās grīdas dēļi bružāja zem kājām, iedvesmojot noslēpumainību."
"Tālumā bružāja radio, izplatot neskaidru čukstu."
Sinonīmi: čabēt, šalkot, čukstēt, čalot.
Piezīme: Vārds "bružāt" biežāk sastopams literatūrā un dzejā, lai radītu atmosfēru, nevis sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.