"Brīvzemnieks" ir vēsturisks termins, kas Latvijā apzīmēja brīvu zemnieku (ne dzimtcilvēku, ne muižas pakļauto), kurš piederēja vai nomāja zemi un patstāvīgi saimniekoja. Tie parasti bija zemnieki, kas 19. gadsimtā, pēc dzimtcilvēku atbrīvošanas, kļuva par zemes īpašniekiem vai ilgtermiņa nomniekiem.
Īsumā: Brīvzemnieks = brīvs zemes saimnieks ar neatkarīgu saimniecību.
Piemēri:
1. Pēc dzimtcilvēku likvidēšanas (19. gs.) brīvzemnieks varēja iegādāties savu zemes gabalu un kļūt par patstāvīgu saimnieku, nemaksājot pienākumus muižai.
2. Literatūrā un vēstures aprakstos: "Viņš bija lepns brīvzemnieks, kas no savas zemes guva labumu tikai sev un ģimenei."
Mūsdienās šis termins lietots reti, galvenokārt vēsturiskā kontekstā, lai raksturotu brīvo zemnieku šķiru pirms 20. gadsimta zemes reformām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.