brīnišķs

"Brīnišķs" nozīme:
Tas ir īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko izcili labu, apbrīnojamu, burvīgu vai brīnumainu. Izsaka pārsteigumu, apbrīnu vai augstu novērtējumu.

Piemēri lietojumā:

1. Aprakstot notikumu:
"Koncerts bija brīnišķs – mūzika aizkustināja līdz asarām."

2. Aprakstot objektu vai dabu:
"No kalna paveras brīnišķs skats uz ezeru un mežiem."

3. Novērtējot cilvēku vai darbu:
"Viņa sniegums prezentācijā bija brīnišķs – viss bija skaidri un pārliecinoši izklāstīts."

Sinonīmi: lielisks, teicams, burvīgs, apbrīnojams, fantastisks.
Antonīmi: briesmīgs, šausmīgs, vājš, neveiksmīgs.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brinisks' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Brīnišķs" nozīme: Tas ir īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko izcili labu, apbrīnojamu, burvīgu vai brīnumainu. Izsaka pārsteigumu, apbrīnu vai augstu novērtējumu. Piemēri lietojumā: 1. Aprakstot notikumu: "Koncerts bija brīnišķs – mūzika aizkustināja līdz asarām." 2. Aprakstot objektu vai dabu: "No kalna paveras brīnišķs skats uz ezeru un mežiem." 3. Novērtējot cilvēku vai darbu: "Viņa sniegums prezentācijā bija brīnišķs – viss bija skaidri un pārliecinoši izklāstīts." Sinonīmi: lielisks, teicams, burvīgs, apbrīnojams, fantastisks. Antonīmi: briesmīgs, šausmīgs, vājš, neveiksmīgs.