"Brēcēja" ir darbības vārda "brēkt" darāmā kārta tagadnes ciešamā kārta (particips), kas nozīmē "tādu, kas tiek raudāts/brēkts" vai "tādu, par ko raud/brēc".
To lieto, lai apzīmētu kādu vai kaut ko, par ko raud (piemēram, bērns, dzīvnieks, pat situācija).
Īsumā:
"Brēcējs" = tas, kurš raud (darītājs).
"Brēcēja" = tas, par ko raud (objekts).
Piemēri:
1. "Brēcēja bērns" — bērns, par kuru raud (piemēram, māte raud par zaudēto bērnu).
2. "Brēcēja suns" — suns, par kuru raud (piemēram, īpašnieks raud par pazudušo suni).
3. "Tā bija brēcēja dziesma" — dziesma, kas izsauca raudas (skumju dziesma).
Piezīme: Šis vārds literārajā valodā ir retāk lietots, biežāk sastopams dzejā vai tautasdziesmās. Ikdienas sarunvalodā parasti lieto aprakstošus frāžu veidus (piemēram, "par viņu raud" nevis "brēcēja viņš").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.