"Brāķdare" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelietu, neveikli, neapdomīgi rīkojošu cilvēku — kādu, kas dara kļūdas, sabojā lietas vai rīkojas muļķīgi/neapdomīgi.
Būtībā tas ir negatīvs epitets, līdzīgs krievu valodas "разгильдяй" vai angļu valodas "bungler", "slob", "careless person".
Piemēri lietojumam:
1. Vienkāršs teikums:
"Nāc, tu brāķdare, izlija visu ūdeni pa grīdu!"
(Norāda uz neveiklību/neuzmanību.)
2. Raksturošanā:
"Viņš ir tāds brāķdare — vienmēr kaut ko aizmirš vai sabojā."
(Raksturo pastāvīgu neuzmanību.)
3. Folklora/dzejā:
Vārds sastopams latviešu tautasdziesmās un dzejā, piemēram, kā "brāķa dēls" (nelieta dēls) — ar līdzīgu nozīmi.
Brāķdare bieži lietots sarunvalodā, bet mūsdienās retāk — vairāk kā ekspresīvs, folklorisks vai humoristisks apzīmējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.