bļāvējs

"Bļāvējs" latviešu valodā nozīmē kliedzējs, kārdinātājs, cilvēks, kas skaļi un uzmācīgi reklamē preces vai pakalpojumus, bieži vien tirgū vai publiskā vietā.

Vārds cēlies no darbības vārda "bļaut" (skaļi kliegt, gaudot) un lietošanā ir negatīva nokrāsa, norādot uz uzmācību, rupjību vai zemas kvalitātes reklamēšanu.

Piemēri lietojumam:

1. Tirgus kontekstā:
"Tirgū kāds bļāvējs pārliecināja pircējus iegādāties brīnumzāles."

2. Pārnestā nozīmē (par uzmācīgu cilvēku):
"Viņš politikā ir tīrs bļāvējs — sola visu, bet neko nedara."

3. Vēsturiskā/pragmatiskā nozīme:
"19. gadsimtā bļāvēji bija ierasta parādība Rīgas tirgos, skandēdami preču cenas."

Sinonīmi: kliedzējs, kārdinātājs, reklamētājs (neoficiālā/negatīvā nozīmē).
Antonīmi: klusinieks, pārliecinātājs (ar godīgiem argumentiem).

Įrašas
Paaiškinimas	"Bļāvējs" latviešu valodā nozīmē kliedzējs, kārdinātājs, cilvēks, kas skaļi un uzmācīgi reklamē preces vai pakalpojumus, bieži vien tirgū vai publiskā vietā. Vārds cēlies no darbības vārda "bļaut" (skaļi kliegt, gaudot) un lietošanā ir negatīva nokrāsa, norādot uz uzmācību, rupjību vai zemas kvalitātes reklamēšanu. Piemēri lietojumam: 1. Tirgus kontekstā: "Tirgū kāds bļāvējs pārliecināja pircējus iegādāties brīnumzāles." 2. Pārnestā nozīmē (par uzmācīgu cilvēku): "Viņš politikā ir tīrs bļāvējs — sola visu, bet neko nedara." 3. Vēsturiskā/pragmatiskā nozīme: "19. gadsimtā bļāvēji bija ierasta parādība Rīgas tirgos, skandēdami preču cenas." Sinonīmi: kliedzējs, kārdinātājs, reklamētājs (neoficiālā/negatīvā nozīmē). Antonīmi: klusinieks, pārliecinātājs (ar godīgiem argumentiem).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.