blaukšķis
"Blaukšķis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē zilganu, pelēcīgu vai bālu nokrāsu, bieži vien ar nosacītu, neizteiktu toni. To lieto, lai aprakstītu gaismas, krāsu vai atmosfēras nianses, kas atgādina zilu pelēkumu (piemēram, miglā, tālumā, krēslā).
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Rīta miglā mežs iegrima blaukšķī gaismā."
(Mežs izskatījās iegremdēts zilganā pelēkumā.)
2. Krāsu niansēs:
"Viņas acis bija tumši zilas ar vieglu blaukšķi."
(Acīm bija zilgana pelēcīga piejaukuma.)
3. Atmosfēras raksturošanai:
"Pēc lietus debesis kļuva blaukšķas un mākoņainas."
(Debesis ieguva bālu zilganu toni.)
Sinonīmi: zilganpelēks, pelēkzils, bāls.
Lietojums: Vārds bieži sastopams dzejā un glezniecības aprakstos, lai nodotu maigumu, tālumu vai noslēpumainību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.