bļauka

"Bļauka" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē liela, neglīta, bieži netīra vai nolaista telpa, ēka vai telpa ar nepatīkamu atmosfēru. Tas var attiekties arī uz nekārtīgu, haotisku vietu.

Piemēri:
1. Vēsturisks piemērs:
"Pēc kara daudzas mājas bija pārvērtušās par tukšām bļaukām."
(Kontekstā – sabombardēta vai pamesta ēka.)

2. Ikdienas lietojums:
"Viņu kopmītnes istaba bija kā īsta bļauka – grīda klāta ar drēbēm, trauki nesaskaloti."
(Apraksta nekārtīgu, netīru telpu.)

3. Pārnestā nozīmē:
"Šis vecais noliktavas ēka ir kāda bļauka – pelēks betons, salauztas logas un smird pēc pelējuma."
(Rāda fizisku un estētisku nolaidību.)

Sinonīmi:
- Šķūnis (vairāk par saimniecības ēku)
- Lūžņi (postījumu kontekstā)
- Nekārtība (vispārināti)

Vārds bieži lietots ar negatīvu emocionālu nokrāsu, lai uzsvērtu nepatiku vai nicinājumu pret aprakstāmo vietu.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'blauka' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Animacija