"Blarkšēt" nozīme:
Tas ir skaņas verbs, kas apzīmē klusu, šņācošu vai čaukstošu skaņu, ko rada, piemēram, berzējot, vilkot kaut ko pa virsmu, kustinot sausus zarus, lapas vai arī klusi čīkstot (par kādu priekšmetu vai materiālu).
Piemēri:
1. Lapas blarkš zem kājām rudenī, ejot pa sausiem koku lapu kaudzēm.
2. Durvis blarkšēja, atverot tās lēnām un uzmanīgi, lai neizraisītu troksni.
3. Zari blarkšēja logā, viegli berzoties pret stiklu vējā.
Blarkšēt bieži lieto, lai aprakstītu klusus, berzējošus dabiskus skaņas fenomenus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.