Bioģeogrāfija ir zinātnes nozare, kas pēta dzīvo organismu (augu un dzīvnieku) izplatību uz Zemes, tās vēsturiskos un ekoloģiskos iemeslus.
Galvenās nozares:
- Ekoloģiskā bioģeogrāfija – pētīs faktorus, kas ietekmē sugu izplatību mūsdienās (piem., klimats, reljefs).
- Vēsturiskā bioģeogrāfija – analizē sugu izplatības veidošanos ģeoloģiskā laika gaitā (kontinentu kustības, leduslaikmeti).
Piemēri:
1. Endēmisms – kāpuru ģints atrodama tikai Jaunzēlandē, jo tā attīstījies ilgā izolācijā no citiem kontinentiem.
2. Barjeras ietekme – Himalaji kalpo kā barjera, kas atdala Indijas un Centrālāzijas floru un faunu.
3. Sugu migrācija – ziemeļbriežu klejošanas maršruti Ziemeļu puslodē, kas saistīti ar gadalaiku un barības pieejamību.
Bioģeogrāfija palīdz izprast bioloģisko daudzveidību, sugu izmiršanas draudus un ekosistēmu aizsardzības stratēģijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.