Bilingvisms (no latīņu: bi- — "divi" un lingua — "valoda") ir spēja brīvi lietot divas valodas dzīves vai darba situācijās. Tas var būt gan individuāls, gan sociāls parādības līmenī.
Galvenās nozīmes:
1. Individuālais bilingvisms — cilvēka prasme runāt un saprast divas valodas.
2. Sociālais bilingvisms — valodu lietojums konkrētā sabiedrībā (piemēram, oficiālā valsts divvalodība).
Piemēri:
1. Individuāls: Latvijā dzīvojošs cilvēks, kurš mājās runā krieviski, bet darbā un sabiedriskajā telpā lieto latviešu valodu.
2. Sociāls: Kanāda, kur oficiālās valodas ir angļu un franču; Šveice, kur vairākās reģionālās valodās (vācu, franču, itāļu, retoromāņu) tiek veikta administrācija un izglītība.
Svarīgi: Bilingvisms nav vienkārši "valodu zināšanas", bet gan regulāra abju valodu funkcionāla lietošana ikdienas dzīvē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.