"Bērnunams" latviešu valodā nozīmē bērna vārdu, ko izmanto mīļošā vai samazinājuma formā — tas ir, izsaukuma vai mīļuma vārds, ko piešķir bērnam vai ko lieto, uzrunājot bērnu ar mīlestību. Tas bieži ir atvasināts no īstā vārda, bet var būt arī pilnīgi oriģināls.
Piemēri:
1. No vārda "Jānis" → bērnunams varētu būt "Jānītis" vai "Jānulis".
2. No vārda "Anna" → "Annīte", "Ančuks".
3. Oriģināli bērnunami (ne vienmēr saistīti ar īsto vārdu) → "Pūcīte", "Saulīte", "Zvaigznīte".
Bērnunami bieži lieto ģimenes lokā, lai izteiktu maigumu un tuvību. Tie var rasties spontāni, atkarībā no bērna rakstura, izskata vai ģimenes tradīcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.