bankrots

"Bankrots" nozīme:
Tas ir juridisks un ekonomisks termins, kas apzīmē maksātnespēju — situāciju, kad persona, uzņēmums vai organizācija nespēj atmaksāt savus parādus un finanšu saistības. Bankrots parasti tiek oficiāli atzīts tiesas procesā, un tas var novest pie īpašuma pārdošanas, parādu pārstrukturēšanas vai darbības pārtraukšanas.

Piemēri lietojumā:

1. Uzņēmuma kontekstā:
"Pēc ilgstošiem zaudējumiem uzņēmums pieteica bankrotu, lai pārstrukturētu milzīgos parādus."

2. Personīgais konteksts:
"Viņš tika atzīts par bankrotu, jo nespēja nomaksāt kredītus un dzīvokļa hipotēku."

3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Pēc šīs neveiksmes viņa morāle bija pilnīgs bankrots" — tas nozīmē pilnīgu sabrukumu vai neveiksmi (nevis juridisku maksātnespēju).

Saistītie termini:
- Bankrotēt — darbības vārds (piem., "uzņēmums bankrotēja").
- Bankrotālis — persona, kas atzīta par bankrotu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bankrots" nozīme: Tas ir juridisks un ekonomisks termins, kas apzīmē maksātnespēju — situāciju, kad persona, uzņēmums vai organizācija nespēj atmaksāt savus parādus un finanšu saistības. Bankrots parasti tiek oficiāli atzīts tiesas procesā, un tas var novest pie īpašuma pārdošanas, parādu pārstrukturēšanas vai darbības pārtraukšanas. Piemēri lietojumā: 1. Uzņēmuma kontekstā: "Pēc ilgstošiem zaudējumiem uzņēmums pieteica bankrotu, lai pārstrukturētu milzīgos parādus." 2. Personīgais konteksts: "Viņš tika atzīts par bankrotu, jo nespēja nomaksāt kredītus un dzīvokļa hipotēku." 3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): "Pēc šīs neveiksmes viņa morāle bija pilnīgs bankrots" — tas nozīmē pilnīgu sabrukumu vai neveiksmi (nevis juridisku maksātnespēju). Saistītie termini: - Bankrotēt — darbības vārds (piem., "uzņēmums bankrotēja"). - Bankrotālis — persona, kas atzīta par bankrotu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.