"Badīklis" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē cilvēks, kurš mēdz būt izsalcis, daudz ēd, vai arī pastāvīgi izjūt izsalkumu. Vārds ir diezgan reti lietots mūsdienu sarunvalodā, bet saglabājies literārajos avotos un dialektos.
Piemēri:
1. "Mūsu Jānis ir īsts badīklis — vienmēr pēc pusdienām jau prasa, kas būs vakarā."
(Cilvēks, kurš ātri izjūt izsalkumu vai daudz ēd.)
2. "Vecāki mēdza teikt: 'Neesi badīklis, gaidi līdz vakariņām!'"
(Uzrunājot kādu, kurš nepacietīgi gaida ēdienu.)
Sinonīmi:
- ēdājs
- apetītes cilvēks
- izsalcis (kā īpašības apzīmējums)
Piezīme:
Vārds cēlies no saknes "bad-" (salkums), ar piedēkli "-īklis", kas norāda uz tieksmi vai ieradumu (salīdzini ar "miegīklis", "slinkulis").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.