"Ābele" latviešu valodā ir vīriešu personvārds, kas cēlies no ebreju vārda Havel (הֶבֶל), un nozīmē "elpa", "vējš" vai "pārejošs/efemērs". Bībelē Ābele ir Ādama un Ievas otrais dēls, kurš tika nogalināts brāļa Kāina rokās.
Piemēri lietojumam:
1. Vārds cilvēkam:
"Mūsu kaimiņu dēls saucas Ābele."
"Ābele ir rets, bet skaists vārds."
2. Bībeles atsauce:
"Ābele bija taisnīgs un godīgs ganītājs."
"Kāina un Ābele ir viens no slavenākajiem brāļu pāriem Bībelē."
3. Kultūrā un mākslā:
"Dzejnieks rakstīja par Ābeli kā par nevainības simbolu."
"Šajā gleznā attēlots Ābele ar savu upuri Dievam."
Papildus informācija:
- Vārds reti sastopams kā uzvārds (piemēram, Ābeles).
- Citās valodās: angļu Abel, krievu Авель, spāņu Abel.
- Alegoriskā nozīmē var simbolizēt nevainību, upuri vai īslaicību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.