audzināšana
Audzināšana ir process, kurā cilvēks (parasti bērns vai jaunietis) tiek virzīts uz pilnvērtīgu personības attīstību, iedarbinot viņa intelektuālos, morālos, fiziskos un sociālos aspektus. Tas ietver mācīšanu, iedvesmošanu, parauga rādīšanu un vērtību iekšēju pieņemšanu.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Garīgais/morālais audzinājums — vērtību, rīcības principu un pasaules uzskatu veidošana.
- Sociālais audzinājums — sabiedrībā integrēšana, komunikācijas prasmju attīstīšana.
- Praktiskais audzinājums — neatkarīgas darbības un atbildības veicināšana.
Piemēri:
1. Ģimenē:
Vecāki māca bērnam godīgumu, daloties ar rotaļlietām un atzītot savas kļūdas.
2. Skolā:
Skolotājs audzina skolēnus darba disciplīnā, rādot, kā plānot laiku un pabeigt uzdevumus.
3. Sportā:
Treneris audzina komandu sadarbībā un neatlaidībā, uzsverot godīgu spēli un cieņu pret pretiniekiem.
4. Kultūras kontekstā:
Tautas tradīciju un svētku ievērošana audzina nākamās paaudzes saikni ar savu vēsturi un identitāti.
Īsumā: Audzināšana ir vērtību un prasmju nodošana, lai veidotu atbildīgu, harmonisku personību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.