atamans
Atamans (no krievu: атаман) ir vēsturisks termins, kas apzīmē kazaku karavadoņu un politisko vadītāju, kā arī citas augstākās varas nesējus dažās slāvu kopienās.
Galvenās nozīmes:
1. Kazaku atamans — izvēlēts militārais un administratīvais vadītājs kazaku apgabalos (piem., Zaporožjes Sečas atamans).
2. Bruņoto spēku komandieris — dažkārt lietots kā tituls karaspēka vienību vadītājiem (piem., hetmaņa līdzvērtīgs).
3. Biedrības/vienības priekšnieks — vēsturiski arī bandu vai brāļu draudžu vadonis.
Piemēri:
1. Vēsturiski:
- Jermaks Timofejevs — slavenais kazaku atamans, kas 16. gadsimtā iekaroja Sibīriju Krievijas caram.
- Bohdans Hmeļnickis — Zaporožjes kazaku hetmanis (atamans), kas vadīja sacelšanos pret Poliju-Lietuvu (17. gadsimts).
2. Mūsdienu lietojums:
- Termins dažreiz parādās vēsturiskās literatūrā vai folklora par kazakiem.
- Krievijas Impērijas laikā pastāvēja amats "Kaujas atamans" — augstākais kazaku karaspēka virsnieks.
Papildus informācija:
Vārds cēlies no turku valodām (piem., ata — "tēvs" + man — "es") un vēsturiski simbolizēja autoritāti un komandēšanu. Mūsdienās galvenokārt asociēts ar kazaku vēsturi un tradīcijām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.