askēte
"Askēte" (no grieķu: ἀσκητής — "vingrināties, praktizēt") nozīmē asketu — cilvēku, kas apzināti ierobežo materiālās baudas un ķermeniskos tērpus, lai pilnveidotu garu vai sasniegtu augstāku mērķi (piemēram, reliģisku, filozofisku vai morālu).
Galvenās iezīmes:
- Vienkāršs dzīvesveids, bieži vien ar nolūku atsakoties no ērtībām.
- Pašdisciplīna, pašierobežojumi.
- Koncentrēšanās uz garīgo vai intelektuālo attīstību.
Piemēri:
1. Vēsturiski/religiōzi:
- Eremīti (piemēram, tuksneša tēvi senajā kristietībā), kas dzīvoja vientuļi, gavēja un lūdza.
- Budistu mūki, kas ievēro stingrus noteikumus (nevardarbība, skaidrprātība, vienkāršība).
2. Filozofiski:
- Diogēns (grieķu kinisms) — dzīvoja mucā, nicināja materiālās vērtības.
- Stoķi (piemēram, Seneka) — ieteica paškontroli un vienkāršību pretī greznībai.
3. Mūsdienu kontekstā:
- Cilvēks, kas apzināti dzīvo minimālistiski — pārdod mantas, ierobežo patēriņu.
- Sportists vai mākslinieks, kas stingri ievēro režīmu un upurus rezultātu sasniegšanai (šajā nozīmē "asketisks" nozīmē "pašdisciplinēts").
Īss definīcija:
Askēte ir persona, kas dzīvo askētiski — brīvprātīgi ierobežojot savas vajadzības, lai sasniegtu garīgu, morālu vai citu augstāku mērķi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.