arestēt
"Arestēt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas nozīmē uzlikt arestu (aizturēt, ieslodzīt) personu, mantu vai īpašumu, parasti likuma ietvaros, piemēram, aizdomās par noziegumu vai parādu piedziņas procesā.
Piemēri:
1. Personas arests:
Policija arestēja vīrieti, kas bija aizdomās par zagšanu.
Tiesnesis nolēma arestēt apsūdzēto līdz tiesas procesa beigām.
2. Mantas/īpašuma arests:
Bankā arestēja viņa kontu par parādu nepildīšanu.
Tiesas lēmums arestēt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu parāda atmaksu.
Saistītie termini:
- Arests – darbība vai tās rezultāts (piemēram, "uzlikt arestu").
- Aizturēt – bieži lietots kā tuvs sinonims, bet parasti attiecas uz īsāku laiku.
- Ieslodzīt – plašāks termins par brīvības atņemšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.