"Apsūdzība" nozīme:
Tas ir oficiāls aizrādījums vai pārmetums, ka kāds ir pastrādājis kādu pārkāpumu vai noziegumu. Parasti tiek lietots juridiskā kontekstā, kad tiek virzīts apsūdzības akts pret personu tiesā.
Piemēri:
1. Juridisks konteksts:
"Viņam tika apsūdzība zagšanā, un lieta tika nosūtīta tiesai."
2. Ikdienas lietojums (pārnestā nozīmē):
"Viņa skatienā bija apsūdzība, it kā es būtu viņu nodomīti apvainojis."
3. Mediju konteksts:
"Politiķis noliedza visus apsūdzības punktus par korupciju."
Saistītie termini:
- Apsūdzēt (darbības vārds) – oficiāli pārmest pārkāpumu.
- Apsūdzētais – persona, pret kuru virzīta apsūdzība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.