apriorisms
"Apriorisms" (latīņu: a priori — "no iepriekšējā") ir filozofisks termins, kas apzīmē pārliecības vai zināšanas, kas iegūtas neatkarīgi no pieredzes, t.i., balstītas uz domu, loģiku vai iepriekšējiem principiem, nevis empīriskiem novērojumiem.
Īsumā: Apriorisms ir apgalvojums, kas patiess pirms pieredzes vai bez atsauces uz to.
Piemēri:
1. Matemātiskās patiesības:
"2 + 2 = 4" — šis apgalvojums tiek uzskatīts par patiesu, balstoties uz loģiskiem pamatiem, nevis mērot vai vērojot objektus.
2. Morālie principi:
"Cilvēka dzīvijai ir absolūta vērtība" — dažās filozofijās (piemēram, Kanta) šādi morālie likumi tiek uzskatīti par a priori patiesiem, neatkarīgi no sociāliem kontekstiem.
3. Metafiziski apgalvojumi:
"Katram notikumam ir cēlonis" — daudzās filozofiskajās tradīcijās šis tiek postulēts kā a priori princips, kas nosaka, kā mēs saprotam realitāti.
4. Loģiski likumi:
"Pretrunīgs apgalvojums nevar būt patiess" (neloģiskā principa likums) — tiek pieņemts kā a priori pamats visai racionālai domai.
Konteksts:
Termins bieži sastopams Immanuēla Kanta filozofijā, kurš a priori zināšanu (piemēram, telpas un laika uztvere) uzskatīja par pamatu cilvēka izpratnei. Pretstats ir aposteriorisms — zināšanas, kas iegūtas tikai no pieredzes (piemēram, "Ūdens vārās pie 100°C").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.