apcietinājums
"Apcietinājums" nozīmē personas brīvības atņemšana un ievietošana izolācijā (parasti cietumā, aresta vietā vai cita veida aizturēšanas iestādē) uz noteiktu laiku, pamatojoties uz tiesas lēmumu vai aizturēšanu kā soda vai drošības pasākumu.
Galvenās nozīmes:
1. Kriminālsods – par noziedzīgu nodarījumu.
2. Aizturēšana – pirms tiesas, lai novērstu bēgšanu vai noziegumu turpināšanu.
3. Administratīvais arests – par pārkāpumiem (piemēram, publiskas kārtības pārkāpumus).
Piemēri lietojumā:
1. "Viņam piesprieda piecu gadu apcietinājumu par zagšanu."
(Brīvības atņemšana kā kriminālsods.)
2. "Aizdomās turamais tika ievietots apcietinājumā līdz tiesas sēdei."
(Pagaidu aizturēšana pirms sprieduma.)
3. "Pēc nemieriem vairāki personas tika aizvesti uz īslaicīgu apcietinājumu."
(Administratīvais arests par publiskās kārtības pārkāpumiem.)
Sinonīmi: arests, ieslodzījums, brīvības atņemšana.
Atšķir no: "aizturēšana" (īslaicīga), "cietums" (vieta, nevis process).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.