Anča
"Anča" ir sieviešu personvārda "Anna" īsināta, mīļotāja vai deminutīva forma latviešu valodā. Tas izsaka tuvību, maigumu un bieži tiek lietots ģimenē vai draugu aprindās.
Piemēri lietojumam:
1. Apmeklējot vecmāmiņu:
"Sveika, mazā Anča! Nāc, tev ir kūka!"
(Šeit "Anča" izmanto, lai izteiktu mīļumu bērnam vai jaunai meitenei.)
2. Draudzīgā sarunā:
"Vai Anča atnāks šodien uz ballīti?"
(Draugi var lietot šo formu, lai runātu par kopīgu pazīstamo.)
3. Ģimenes sarunās:
"Anča, vai palīdzēsi sagatavot vakariņas?"
(Ģimenē vārdu bieži saīsina, lai radītu siltāku, neoficiālāku toni.)
Vēsturiskais konteksts:
Vārds "Anna" cēlies no ebreju vārda "Hanna" ("žēlastība" vai "bija žēlīgs"). Latviešu valodā tam ir vairākas deminutīva formas: Anīte, Annīte, Aņa, Aņuta, Anča. "Anča" ir viena no tradicionālajām, sen lietotām variācijām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Svarīgi:
- "Anča" nav oficiāls vārds dokumentos, bet gan ikdienas saziņas forma.
- Lietošana atkarīga no konteksta – piemērotāka tuvām attiecībām, nevis oficiālām situācijām.
- Uzvārdi: Anča
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.