akcelerators
"Akcelerators" (no latīņu: _accelerare_ — "paātrināt") ir ierīce, kas paātrina lādētās daļiņas (piemēram, elektronus, protonus) līdz augstām ātrumiem un enerģijām, izmantojot elektriskos un magnētiskos laukus. Tos galvenokārt izmanto zinātniskos pētījumos, medicīnā un rūpniecībā.
Galvenās nozīmes / pielietojumi:
1. Zinātniskie pētījumi – daļiņu fizikā, lai pētītu matērijas uzbūvi (piemēram, Lielais hadronu paātrinātājs CERN).
2. Medicīna – vēža ārstēšanai ar staru terapiju (piemēram, lineārie paātrinātāji radioterapijā).
3. Rūpniecība – materiālu analīzei, staru jonizācijai vai pusvadītāju ražošanai.
Piemēri:
1. Ciklotrons – magnētiskajā laukā spirālveida kustībā paātrinātas daļiņas (izmantots kodolpētījumos un medicīnā).
2. Sinhortrons – riņķveida paātrinātājs, kas ģenerē spēcīgu sinhrotrona starojumu (piemēram, materiālu pētījumiem).
3. Lineārais paātrinātājs (linacs) – daļiņas paātrinātas taisnā līnijā (bieži lietots radioterapijā).
Īsumā: Akcelerators ir iekārta, kas rada augstas enerģijas daļiņu starus, lai izpētītu matēriju, ārstētu vēzi vai pielietotu tehnoloģijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.