aiztrīcēt

"Aiztrīcēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē aizsprostot, aizsērēt, aizbāzt (parasti šķidruma vai gāzes plūsmu), radot aizsprostojumu vai traucējumu kustībai.

Piemēri:
1. Notekcaurule aiztrīcēja no nokritušajiem lapiem, un ūdens sāka plūst pāri malai.
2. Vētra aiztrīcēja ceļu ar nokritušiem kokiem, un satiksme apstājās.
3. Ja pārāk daudz tauku nolien caurulē, tā var aiztrīcēt un radīt smakas.

Sinonīmi: aizsērēt, aizbāzt, aizsprostot, aizgrūt, sablīvēties.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'aiztricet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Aiztrīcēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē aizsprostot, aizsērēt, aizbāzt (parasti šķidruma vai gāzes plūsmu), radot aizsprostojumu vai traucējumu kustībai. Piemēri: 1. Notekcaurule aiztrīcēja no nokritušajiem lapiem, un ūdens sāka plūst pāri malai. 2. Vētra aiztrīcēja ceļu ar nokritušiem kokiem, un satiksme apstājās. 3. Ja pārāk daudz tauku nolien caurulē, tā var aiztrīcēt un radīt smakas. Sinonīmi: aizsērēt, aizbāzt, aizsprostot, aizgrūt, sablīvēties.