aizēna
"Aizēna" ir dzejas mērs, kas sastāv no četrām pēdām (pēda = mērvienība dzejā), kur katra pēda sastāv no divām zilbēm – pirmā ir īsa (nebremzēta), otrā gara (bremzēta).
Tas ir antīkās grieķu un latīņu metrikas elements, bet latviešu dzejā tiek lietots reti, jo latviešu valodai raksturīgs ir daktylis (garš + divi īsi).
Piemēri aizēna struktūrai (kur `◡` = īsa zilbe, `–` = gara zilbe):
- Viena aizēna pēda: `◡ –` (piemēram, vārdos "pie jūras", "uz cela" – ja uzsvērtu ritmu).
- Četru pēdu aizēns: `◡ – | ◡ – | ◡ – | ◡ –`
Piemēram, latīņu valodā: "Catullus dēlīrium amōris canit" (shema, nevis faktisks pants).
Latviešu literatūrā aizēns parādās eksperimentālā dzejā, piemēram:
> "Es eju pa ceļu bez gala, bez dienas"
> (ja lasa ar mākslīgu garumu/īsumu: ◡ – | ◡ – | ◡ – | ◡ –).
Svarīgi: Praksē latviešu dzejā aizēnu atpazīt ir grūti, jo dabiskā intonācija reti atbilst šim mēram. To biežāk lieto antīkās poēzijas tulkojumos vai mēru pētījumos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.