adatādaiņi
"Adatādaiņi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazus, smalkus, adatveidīgus ledus kristāliņus, kas veidojas gaisā un nokrīt uz zemes. Tie parasti parādās rudenī un pavasarī, kad temperatūra ir tuvu nullei, un gaisā ir augsts mitrums.
Īss skaidrojums:
Tas ir nokrišņu veids, līdzīgs salsnim, bet sastāv no atsevišķiem ledus adatiņām, nevis plāksnītēm vai zvaigznītēm.
Piemēri lietošanai:
1. Dabas aprakstā:
"Rīta agrumā zemi klāja tievi adatādaiņi, kas spīdēja kā dimants saules staros."
2. Laikapstākļu ziņojumā:
"Rudenī bieži novērojami adatādaiņi – tie ir smalki ledus kristāliņi, kas krīt gandrīz neuzkrītoši."
3. Salīdzinājumā:
"Atšķirībā no pārslas, adatādaiņi neveido pūkainu sniega seju, bet gan smalku, cietu kārtiņu."
Interesants fakts:
Adatādaiņi veidojas, kad ūdens tvaiki gaisā nosaluši uz sēkliņām (piemēram, putekļiem) un veido garus, tievus kristālus, nevis plakanas formas kā sniegpārslām. Tie nereti izskatās kā mazi, spīdīgi adatiņi uz virsmām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.