"Abolicionisms" ir politiska un sociāla kustība, kuras mērķis ir pilnībā likvidēt kādu institūciju vai praksi, ko uzskata par nemorālu vai kaitīgu. Vēsturiski visspilgtākais piemērs ir verdzības abolicionisms — kustība verdzības atcelšanai un aizliegšanai.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Radikāls mērķis — nevis reformēt, bet pilnīgi iznīcināt.
2. Morāls pamats — balstās uz cilvēktiesībām, taisnīgumu vai reliģiskiem principiem.
3. Politiska aktivitāte — ietver kampaņas, publisko domu veidošanu, likumdošanas izmaiņas.
Vēsturiski piemēri:
1. Verdzības atcelšana (18.–19. gs.) — kustības ASV (piemēram, Frederiks Duglass) un Lielbritānijā (Viljams Vilberforss), kuru rezultātā verdzība tika likvidēta.
2. Cietumu abolicionisms — mūsdienu kustība, kas aicina atrast cietumu sistēmas alternatīvas, uzsverot tās neefektivitāti un nežēlību.
Mūsdienu lietojuma piemēri:
"Dzīvnieku tiesību abolicionisms" — aicinājums pilnībā izbeigt dzīvnieku izmantošanu pārtikā, apģērbā, izklaidē.
"Narkotiku aizlieguma abolicionisms" — arguments par to, ka narkotiku karošana rada vairāk problēmu nekā labumu, un to vajadzētu aizstāt ar regulēšanu un palīdzību.
Īsumā: Abolicionisms ir kustība, kas tiecas nevis uz sliktu sistēmu uzlabošanu, bet uz tās pilnīgu iznīcināšanu, pamatojoties uz morāliem un sociāliem argumentiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.