abolīcija
Abolīcija nozīmē likumisku darbību vai procesu, ar kuru tiek pilnībā atcelts, likvidēts vai aizliegts kāds parasts, bet morāli vai sociāli problemātisks institūts, parasti attiecinot uz verdzību, nāvessodu vai nodevu.
Galvenās nozīmes:
1. Verdzības atcelšana – vēsturiski visbiežāk saistīta ar verdzības likvidēšanu.
2. Nāvessoda atcelšana – likumiskais process, lai aizliegtu nāvessodu.
3. Atcelšana kopumā – jebkura novecojusi vai nevēlamas normas/parādības likvidēšana.
Piemēri:
1. Vēsturisks: ASV 13. grozījums (1865) izbeidza verdzību, kas ir klasisks abolīcijas piemērs.
2. Mūsdienu piemērs: Daudzas valstis (piemēram, Francija 1981. gadā) ir veikušas nāvessoda abolīciju, aizliegtot šo sodu.
3. Cits konteksts: Dažās valstīs tiek apspriesta īpašuma nodokļa abolīcija, lai atceltu šo nodevu.
Īss definīcijas variants:
Abolīcija ir kaut kā (parasti sociāli problemātiska) pastāvīga atcelšana vai likvidēšana.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.