"Abatija" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmē klosteri vai baznīcas īpašumā esošu zemesgabalu, kā arī var attiekties uz ābeļu dārzu (no vārda "ābele"). Tas ir arhaisks/reti lietojams termins, kas galvenokārt sastopams vecākos tekstos vai vietvārdos.
Īsā nozīme:
1. Klosteris vai tā pārvaldīta teritorija.
2. Ābeļu dārzs (dialektiski).
Piemēri:
1. Vēstures grāmatā minēts, ka viduslaikos šī abatija pārvaldīja plašus mežus. (nozīmē klosteri)
2. Vecāki lauku iedzīvotāji dažreiz sauc ābeļu dārzu par "abatiju". (nozīmē ābeļu dārzu)
3. Vietvārds "Abatija" Latvijā var rādīt uz senu baznīcas vai klostera vietu.
Piezīme: Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, un kontekstā parasti skaidrs, vai runa ir par reliģisku institūciju vai augļu dārzu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.