Metuzale

Metuzāle (Metuzāls) ir vārds, kas pirmoreiz parādās Bībelē, Vecajā Derībā, un visvairāk saistās ar ilgmūžību. Tas cēlies no ebreju vārda "Methuselah", kas, iespējams, nozīmē "šautāja cilvēks" vai "viņa nāve nesīs [to]". Bībelē Metuzāle ir Ādama pēctecis, Ķenanam dēls un Noasa vectēvs, kurš dzīvoja 969 gadus — tas ir garākais dzīves ilgums, kas minēts Rakstos. Tāpēc vārds "Metuzāle" kļuvis par simbolu ārkārtīgi ilgam mūžam vai senam cilvēkam.

Slaveni cilvēki ar šo uzvārdu vai vārdu tieši nav plaši pazīstami, jo tas galvenokārt ir vēsturisks/religiisks simbols. Tomēr tas dažreiz parādās kultūrā kā aluzija uz ilgmūžību, piemēram, literatūrā vai mākslā. Mūsdienās to var izmantot kā metaforu vai humora elementu, apzīmējot kādu ļoti vecu vai senu priekšmetu vai parādību.