Erods ir vārds, kas galvenokārt saistīts ar diviem ievērojamiem vēsturiskiem personāžiem:
1. Erods Lielais (ap 74–4. p.m.ē.) – Jūdejas karalis Romas impērijas laikā, pazīstams kā lielisks būvnieks (piemēram, atjaunoja Jeruzalemes templi) un ar nežēlību, ko ilustrē Jaunā Derība stāsts par "Nevainīgo zīdaiņu slepkavību" Betlēmē.
2. Erods Antipa (ap 20. p.m.ē.–39. m.ē.) – Eroda Lielā dēls, Galilejas un Perejas valdnieks, kas minēts Jaunajā Derībā kā Jāņa Kristītāja nāves un Jēzus tiesāšanas līdzdalībnieks.
Vārds "Erods" bieži simbolizē despotismu, viltību un nežēlību kristietības kultūrā. Mūsdienās to reti lieto kā uzvārdu, bet tas saglabājies kā vēsturisks un reliģisks simbols.