"Žļarkstiens" latviešu valodā ir reti lietots vārds, kas apzīmē spēcīgu, asu, šņācošu vēju (piemēram, vētrai līdzīgu) vai strauju, skarbu skaņu (kā vēja šalkoņu). Tas bieži tiek lietots dzejā vai tēlainā valodā, lai radītu dzīvīgu atmosfēru.
Piemēri lietojumā:
1. Par vēju:
"Pāri laukiem pūta aukstais žļarkstiens, liekot kokiem līkties līdz zemei."
"Rudenīgais žļarkstiens stīdzās pa māju stūriem."
2. Par skaņu (tēlaini):
"No meža nāca žļarkstiens — it kā gari elpotu."
"Vijolšūpoles žļarkstiens atskanēja kā vētrains vēsulis."
Sinonīmi: vētra, vēsma, auka, šalkonis, vēja brāzma.
Piezīme: Vārds cēlies no baltu-slāvu valodu pamatnes, kas saistīta ar skaņu vai vēja kustību (salīdzini ar krievu свист — "švilpošana").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.