"Žļakstiens" latviešu valodā nozīmē šļakstiņš, šļakatas — tas ir šļakataina, slapja skaņa, kas rodas, piemēram, kājām iet pa dubļiem, ūdenī vai mitru virsmu.
Piemēri:
1. Pēc lietus mežā skanēja žļakstiens — tas bija stirnu pēdas, kas iegāja purvā.
2. Bērni ar prieku dzirdēja žļakstienu, brāzdami kājas peļķēs.
Vārds lietots galvenokārt dzejā un literatūrā, lai radītu dzirdamu tēlu, un ikdienā tas ir diezgan reti lietojams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.