zvaniķe

"Zvaniķe" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē:

1. Sievišķā forma no "zvanītājs" – sieviete, kas zvana (piemēram, uz zvanu, telefonu, vai kas sasauc cilvēkus).
2. Vēsturiski/religiāzi – sieviete, kas baznīcā ir atbildīga par zvanu vai zvanu skanēšanu (retāk lietots, jo tradicionāli šis amats biežāk vīriešu dzimtē).

Piemēri lietojumam:
1. Ikdienas nozīmē:
"Mūsu birojā galvenā zvaniķe ir Inese – viņa vienmēr sazinās ar klientiem pa telefonu."

2. Vēsturiskā/religiāzā kontekstā:
"Mazajā baznīciņā zvaniķe Katrīna ik rītu atskanēja pirmo zvanu."

Piezīme: Vārds "zvaniķe" mūsdienu latviešu valodā nav ļoti izplatīts, biežāk lieto aprakstošus vārdus kā "tā, kas zvanīja", "operatora" vai "zvanu centra darbiniece".

Įrašas
Paaiškinimas	"Zvaniķe" ir sieviešu dzimtes vārds, kas latviešu valodā apzīmē: 1. Sievišķā forma no "zvanītājs" – sieviete, kas zvana (piemēram, uz zvanu, telefonu, vai kas sasauc cilvēkus). 2. Vēsturiski/religiāzi – sieviete, kas baznīcā ir atbildīga par zvanu vai zvanu skanēšanu (retāk lietots, jo tradicionāli šis amats biežāk vīriešu dzimtē). Piemēri lietojumam: 1. Ikdienas nozīmē: "Mūsu birojā galvenā zvaniķe ir Inese – viņa vienmēr sazinās ar klientiem pa telefonu." 2. Vēsturiskā/religiāzā kontekstā: "Mazajā baznīciņā zvaniķe Katrīna ik rītu atskanēja pirmo zvanu." Piezīme: Vārds "zvaniķe" mūsdienu latviešu valodā nav ļoti izplatīts, biežāk lieto aprakstošus vārdus kā "tā, kas zvanīja", "operatora" vai "zvanu centra darbiniece".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.