"Zemzeme" latviešu valodā ir poētisks vai rets apzīmējums dzimtenei, tēvzemei, dzimtajai zemei.
Tas ir sinonīms vārdiem "tēvzeme", "dzimtene", bet ar nokrāsu mīlestības, piederības un sākotnējās saiknes ar zemi. Vārds cēlies no salikšanas: "zem(e)" + "zeme", kas uzsver šo pamatā esošo, primāro saikni.
Piemēri lietojumam:
1. Dzejā:
> "Mana zemzeme, mana māte, / tev es piederu ar visu savu sirdi."
(Šeit "zemzeme" ir personificēta kā māte, kas radījusi un uzaudzinājusi.)
2. Prozā vai runā (augstākā stilā):
> "Kāds sajūsmā par savu zemzemi stāsta, tā ir vairāk nekā vienkārši valsts – tā ir viņa saknes un dvēseles puse."
> "Viņš atgriezās savā zemzemē pēc daudziem gadu desmitiem trimdā."
Īsumā: "Zemzeme" ir tēvzeme kā dzimtā, pamatā esošā zeme, ko lieto, lai izteiktu dziļu emocionālu saikni, bieži vien literāros kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.